Semināra “Izaicinājumi plānojot ilgtspējīgu mobilitāti pašvaldībās” atskats
10. martā no plkst. 14:00 līdz 17:00 Rīgā norisinājās pirmais projekta “Datos bāzēta mobilitātes plānošanas rīka izstrāde” ietvaros organizētais seminārs “Izaicinājumi, plānojot ilgtspējīgu mobilitāti pašvaldībās”. Seminārā tika aktualizēti gan izaicinājumus, gan iespējas ilgtspējīgas mobilitātes plānošanai pašvaldību līmenī, fokusējoties uz datiem, modelēšanu un lēmumpieņemšanas aspektiem.
Ar prezentāciju par “Datos balstīta modelēšana: sasniedzamības plānošana Latvijā” sniedza Rīgas tehniskās universitātes asociētais profesors Arnis Lektauers. A. Lektauers dalījās ar pieredzi trīs projektos, kuri fokusējās uz datu izmantošanu sabiedriskā transporta sasniedzamības analīzē, sabiedriskā transporta maršrutu optimizācijas iespēju analīzē Vidzemē un aizsardzību no neattīrītu notekūdeņu ieplūdes pilsētu teritorijās plūdu laikā.
Par citu pilsētu pieredzu datu izmantošanu plānošanā un attīstībā dalījās Vividly Urban vadītāja un pilsētplānošanas stratēģe Justīne Panteļējeva, akcentējot to, kā datu precīza izmantošana ļauj pilsētām labāk sniegt pakalpojumus, labāk apzinoties to lietotāju, pilsētas iedzīvotāju, paradumus un vajadzības, un tādējādi arī mazinot dažādus nevienlīdzības riskus.
“Neviena pilsēta nevar izbēgt no tādiem globāliem izaicinājumiem kā klimata pārmaiņas, Covid-19 pandēmija un ar tiem saistīto sociālekonomisko neskaidrību. Tomēr šie izaicinājumi arī izgaismo nepieciešamību pēc klienta-iedzīvotāja orientētu pieeju, kas ir iespējama tikai ar datu palīdzību. Dati un to korekta analīze pilsētām un pašvaldībām dažādos veidos ne tikai ļauj caurspīdīgi pamatot ieguldījumu ietekmi uz iedzīvotājiem, bet arī komunicēt to iedzīvotājiem, vizualizējot datus.”
Noslēdzošais runātājs bija Dāvis Valters Immurs, uzņēmuma “Jāņa sēta” biznesa analītiķis un telpisko datu eksperts, kura prezentācija bija veltīta Jāņa sētas pieredzei datos bāzētu projektu ieviešanā un paradigmas maiņai. D. Immurs uzsvēra, ka telpisko datu izmantošana mazina subjektivitāti, novērš korupcijas riskus, ļauj modelēt un samazina laiku un naudu variantu izvērtēšanā un lēmumu pieņemšanā.
Pēc prezentācijām sekoja arī paneļdiskusija, kurā piedalījās Dāvis Immurs, Justīne Panteļējeva, kā arī Armands Būmanis no organizācijas “Pilsēta cilvēkiem” un Toms Girvaitis no Kuldīgas novada pašvaldības Kuldīgas Digitālo inovāciju centra. Diskusijas ietvaros dalībnieki reflektēja par to, kā un vai atvērto datu apjoma palielināšanas palīdz labāk plānot, kādi ir lielākie šķēršļi, lai datus varētu izmantot plānošanā pašvaldību līmeni un kādas ir lielākās iespējas īstermiņā datu izmantošanā.
“Daudzas pašvaldības un valsts iestādes līdz šim ģeotelpiskos datus izmantojušas tikai vizuālai apskatei, kurā telpiskās mijattiecības jāizprot pašu speciālistiem. Projekta ietvaros veidojamais plānošanas rīks ļautu ietaupīt laiku un resursus, lai saprastu, cik laba ir pašreizējā situācija mobilitātes iespēju un dzīves kvalitātes jomā, ļautu datos pamatot dažādas ieceres un to ietekmi uz pilsētvidi. Piemēram, kā sasniedzamību ietekmētu auto caurbraukšanas ierobežošana vai jauna autobusu pieturvieta.”
Projekts tiek realizēts Ministru kabineta 2021. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 4 “Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas “Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi” īstenošanas noteikumi” 5.3. apakšpunktā noteiktās neliela apjoma grantu shēmas “Dzīves kvalitāti atbalstošu tehnoloģiju izstrāde” ietvaros.
Projektu īsteno no 2022. gada 21. novembra līdz 2024. gada 20. februārim.
