Pielāgotspēja X Pilsētas
Klimata pārmaiņas, pandēmija, neskaidra nākotne un limitēta finanšu pieejamība ir faktori, kas pilsētām un pašvaldībām ne tikai Latvijā, bet arī globāli ir radījuši konstantu krīzes sajūtu. Reslilience jeb pielāgotspēja ir termins, kuru līdz pat salīdzinoši nesenam laikam primāri izmantoja psiholoģijā, tomēr šo konceptu var un vajag pārnest uz pilsētām, kuras ir dzīvas sistēmas. Un kā jebkurām sistēmām, tām ir nepieciešama spēja būt noturīgiem no ārējiem triecieniem krīžu, katastrofu vai pandēmijas veidolā.
Tā kā pielāgotspēja pilsētplānošanas kontekstā ir salīdzinoši jaunāks koncepts, šajā rakstā esam centušies atšķetināt un izskaidrot, ko tas nozīmē un kā pilsētu plānotāji var šo konceptu pielietot?
Kādas ir pielāgotspējīgas pilsētas?
#1 Tās ir pilsētas, kuras ir spējīgas adaptīvi reaģēt uz ārējiem triecieniem, tādējādi neciešot masīvus cilvēkresursu vai finanšu zaudējumus. Pielāgotspējīga pilsēta ir gatava absorbēt un atgūties no jebkāda satricinājuma vai stresa (fiziska vai sociālekonomiska), vienlaikus saglabājot savas būtiskās funkcijas, struktūras un identitāti, kā arī pielāgojoties un attīstoties nepārtrauktu pārmaiņu apstākļos. Jeb vienkāršoti - pilsētas, kuras pieceļas katru reizi, kad sanāk paklupt.
Bildes autortiesības: Cēsu novada pašvaldība
#2 Pielāgotspēja sastāv no 4 dažādiem, bet savstarpēji saistītiem blokiem - ekonomika, sabiedrība, pārvaldība un vide. Šie bloki ir arī tos, kurus izmanto, lai aprakstītu ilgtspējīgu attīstību, tomēr pielāgotspēja vislabāk ir pielietot tieši detalizējot ilgtspējīgu attīstības stratēģisko redzējumu un apskatot to, kā veidot sistēmas, kas ir dzīvotspējīgas un, savstarpēji mijiedarbojoties, veido stiprāku kopējo pilsētas sistēmu.
Kā tas izpaužas?
Pilsētas, kas aug ekonomiski, nebūs stipras, ja ekonomiskā darbība rada spiedienu uz ekosistēmu (to piesārņojot), ietekmējot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un radot ekonomisko nevienlīdzību (zems atalgojums). Pilsētas, kurām ir spēcīgas vietējās apkaimju kopienas, ir augstāks sociālais kapitāls, kuru var izmantot stiprinot attiecības ar pārvaldību - politiķiem un pašvaldības darbiniekiem -, veidojot pilsētas attīstību kopā (iedzīvotāji kļūst par daļu no attīstības kā ideju vēstnieki, nevis pretinieki) un sabalansējot mazo un vidējo uzņēmējdarbību ar dabas vērtībām un iespējām (iedzīvotāji ir arī vietējie uzņēmēji, kuri ir ieinteresēti, lai vietējās dabas vērtības netiktu skartas).
Bilde: https://www.oecd.org/cfe/resilient-cities.htm
#3 Kā pilsētplānotāji šo var izmantot? Daļa no pielāgotspējas aspektiem Latvijā tiek adresēta ar civilās aizsardzības plāniem, tomēr tā ir reaktīva pieeja, kad krīze jau ir pienākusi. Pielāgotspēja ir gan domāšanas veids, gan arī metode, ko pielietot, lai noteiktu, kuri sektori ir visvājākie - līdz ar to arī rada risku kopējai pilsētas sistēmai. Pielāgotspējas metodes var pielietot, analizējot teritorijas attīstību, izstrādājot teritorijas plānojumu (t.sk. lokālplānojumu), izstrādājot attīstības programmu un īpaši - attīstot kādu apkaimi vai īstenojot lielmēroga projektu. Vividly Urban pieredze Cēsīs bija balstīta uz šīs metodes pielietošanu, lai “izgaismotu” tūrisma un uzņēmējdarbības tīklu ap Gaujas nacionālā parka teritoriju, kura ir liela dabas vērtība ar plašu ekosistēmas pakalpojumu klāstu.
Ja Tevi interesē, kā šī pieeja var palīdzēt Tev, droši sazinies ar mums.